Tajās dienās filipiešu pūlis sacēlās pret Pāvilu un Sīlu, un pilsētas pārvaldnieki lika noplēst viņiem drēbes un sist viņus ar nūjām. Un, noskaitījuši viņiem daudz sitienu, tie iemeta viņus cietumā, pavēlēdami sargam, lai tas viņus uzmanīgi sargātu. Tas, saņēmis tādu pavēli, ieslodzīja viņus iekšējā cietumā un viņu kājas ieslēdza siekstā.
Bet nakts vidū Pāvils un Sīls lūdzoties slavēja Dievu. Un tie, kas bija cietumā, viņos klausījās. Piepeši izcēlās liela zemestrīce, tā ka sakustējās cietuma pamati, un tūdaļ atvērās visas durvis un visiem atraisījās važas.
Bet cietuma sargs, iztrūcies no miega un redzēdams cietuma durvis atvērtas, izrāva zobenu un gribēja sevi nonāvēt, domādams, ka ieslodzītie ir aizbēguši. Bet Pāvils skaļā balsī iesaucās, sacīdams: “Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam tepat!”
Bet tas, palūdzis gaismekli, ieskrēja iekšā un trīcēdams nokrita Pāvilam un Sīlam pie kājām; tad, izvedis viņus ārā, sacīja: “Kungi, ko man darīt, lai es izglābtos?” Bet viņi sacīja: “Tici Kungam Jēzum, un būsi izpestīts gan tu, gan tavs nams!”
Un tie izstāstīja viņam un visiem, kas bija viņa namā, Kunga mācību. Bet tas tajā pašā nakts stundā apmazgāja viņu brūces un tūdaļ pieņēma kristību gan pats, gan visi viņa ļaudis. Un, ievedis tos mājās, viņš uzklāja galdu un kopā ar visu savu namu priecājās, ticēdams Dievam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 138 (137)
Refrēns: Mani sargā Kunga labā roka.
vai: Alleluja!
Kungs, es teikšu Tevi no visas savas sirds,
jo Tu uzklausīji manas mutes vārdus.
Es dziedāšu Tev eņģeļu priekšā,
Tavas svētnīcas priekšā kritīšu pie zemes. R.
Es slavēšu Tavu vārdu
Tavas žēlsirdības un uzticības dēļ.
Dienā, kad piesaukšu Tevi, uzklausi mani,
vairo manas dvēseles spēkus! R.
Tava labā roka mani izglābs.
Kungs to paveiks manā labā.
Kungs, Tava žēlsirdība pastāv mūžam –
nenicini savu roku darbu! R.
Alleluja.
Es jums atsūtīšu Patiesības Garu,
Viņš jūs ievedīs katrā patiesībā.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 16, 5-11)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Tagad Es aizeju pie Tā, kas mani sūtīja, un neviens no jums man nejautā: “Uz kurieni Tu ej?” Bet tādēļ, ka Es jums to pateicu, jūsu sirdi piepildīja skumjas. Taču Es jums saku patiesību: jums ir labāk, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaiziešu, pie jums neatnāks Iepriecinātājs. Bet, ja Es aiziešu, Es Viņu atsūtīšu pie jums. Un, kad Viņš atnāks, Viņš pārliecinās pasauli par grēku, par taisnību un par tiesu. Par grēku – tādēļ, ka viņi man netic; un par taisnību – tādēļ, ka Es aizeju pie Tēva un jūs mani vairs neredzat; bet par tiesu – tādēļ, ka šīs pasaules Valdnieks jau ir notiesāts.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.