Liec mani kā zīmogu pie savas sirds, kā zīmogu uz sava pleca, jo mīlestība ir varena kā nāve, bet greizsirdība nežēlīga kā elle; tās liesmas – uguns liesmas, dievišķas liesmas. Lieli ūdeņi nespēja izdzēst mīlestību, nedz upes to noslāpēt.
Ja cilvēks dotu par mīlestību visu sava nama bagātību, par viņu pasmiesies kā par neko. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai: Lasījums no svētā apustuļa Pāvila otrās vēstules korintiešiem (2 Kor 5, 14-17)
Brāļi, Kristus mīlestība skubina mūs, kas uzskatām: ja viens ir nomiris par visiem, tad visi ir miruši. Un Kristus ir nomiris par visiem, lai tie, kas dzīvo, vairs nedzīvotu sev, bet Tam, kas par viņiem nomira un augšāmcēlās.
Tāpēc no šī brīža mēs vairs nevienu nepazīstam pēc miesas un, ja Kristu pazinām pēc miesas, tad tagad vairs nepazīstam tādā veidā. Ja kāds paliek Kristū, tas ir jauns radījums. Senais ir pagājis, un, lūk, ir radies jaunais! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 63 (62)
Refrēns: Mana dvēsele ilgojas pēc Tevis, Dievs.Dievs, mans Dievs Tu esi,
es meklēju Tevi no agra rīta.
Pēc Tevis slāpst mana dvēsele,
mana miesa ilgojas pēc Tevis
kā izkaltusi, sausa zeme bez ūdens. R.
Svētnīcā tā esmu lūkojies pēc Tevis,
lai redzētu Tavu spēku un godību.
Tava žēlastība ir labāka par dzīvību,
tādēļ manas lūpas Tevi slavēs. R.
Tā es teikšu Tevi savā dzīvē
un Tavā vārdā pacelšu savas rokas.
Jo Tu esi kļuvis man atbalsts,
un Tavu spārnu ēnā es varu gavilēt.
Mana dvēsele tveras pie Tevis,
mani atbalsta Tava labā roka. R.
Alleluja.
Saki mums, Marija, ko redzēji ceļā? –
Es redzēju kapu jau tukšu
un Augšāmpieceltā godību.
Kristu es sastapu dzīvu,
redzēju Debesu sūtņus un satītos audeklus,
un blakus tiem – sviedrautu.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 1.11-18)
Pēc Jēzus augšāmcelšanās nedēļas pirmajā dienā Marija Magdalēna agri no rīta, kamēr bija vēl tumšs, atnāca pie Kristus kapa un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir atvelts.
Bet Marija stāvēja ārā pie kapa un raudāja. Un, tā raudādama, viņa noliecās pie kapa un ieraudzīja divus eņģeļus baltās drānās, kas sēdēja viens galvgalī un otrs kājgalī tajā vietā, kur bija gulējusi Jēzus miesa. Un tie viņai teica: “Sieviete, kāpēc tu raudi?” Viņa tiem sacīja: “Mans Kungs ir paņemts, un es nezinu, kur Viņš ir nolikts.”
To pateikusi, viņa pagriezās atpakaļ un ieraudzīja stāvam Jēzu, bet nepazina, ka tas ir Viņš.
Jēzus viņai sacīja: “Sieviete, kāpēc tu raudi? Ko tu meklē?” Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, Viņam sacīja: “Kungs, ja tu Viņu aiznesi, pasaki man, kur tu Viņu noliki, un es Viņu paņemšu.”
Jēzus viņai sacīja: “Marija!” Bet viņa pagriezusies atbildēja Viņam ebreju valodā: “Rabbuni!” – tas ir: “Mācītāj!” Jēzus viņai teica: “Neaizturi vairs mani, jo Es vēl neesmu uzkāpis pie Tēva. Bet ej pie maniem brāļiem un viņiem pasaki: “Es aizeju pie mana Tēva un jūsu Tēva, pie mana Dieva un jūsu Dieva.””
Marija Magdalēna aizgāja un paziņoja mācekļiem: “Es redzēju Kungu,” – kā arī to, ko Viņš tai bija sacījis. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.