Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 4, 8-12)
Tajās dienās Pēteris, Svētā Gara piepildīts, sacīja: “Tautas priekšnieki un vecākie! Ja mēs šodien tiekam pratināti par labdarību slimam cilvēkam, kuras dēļ viņš kļuva vesels, tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai top zināms, ka Jēzus Kristus Nācarieša vārdā, kuru jūs piesitāt krustā, bet kuru Dievs uzmodināja no miroņiem, un pateicoties Viņam, šis cilvēks jūsu priekšā stāv vesels.
Viņš ir akmens, ko jūs – namdari – atmetāt, bet kas kļuva par stūrakmeni. Un nevienā citā nav pestīšanas, jo cilvēkiem zem debesīm nav dots neviens cits vārds, caur kuru mēs varētu kļūt pestīti.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 118 (117)
Refrēns: Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs!
vai: Alleluja!
Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs
un Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!
Labāk ir patverties pie Kunga,
nekā uzticēties cilvēkam. R.
Labāk ir patverties pie Kunga,
nekā uzticēties valdniekiem.
Es Tevi slavēšu, jo Tu uzklausīji mani
un kļuvi mans glābējs. R.
Akmens, ko namdari atmeta,
ir kļuvis par stūrakmeni –
tas ir Kunga darbs,
un tas ir brīnums mūsu acīs. R.
Svētīts, kas nāk Kunga vārdā!
Mēs svētījam jūs no Kunga nama.
Tu esi mans Dievs, es Tevi teikšu,
mans Dievs, es slavēšu Tevi. R.
Lasījums no svētā apustuļa Jāņa
pirmās vēstules (1 Jņ 3, 1-2)
Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka mēs tiekam saukti par Dieva bērniem, un tādi mēs esam! Pasaule mūs nepazīst, tādēļ ka tā nepazina Viņu.
Mani mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklāts, kas būsim. Mēs tomēr zinām, ka tad, kad Viņš parādīsies, mēs būsim līdzīgi Viņam, jo redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Es esmu Labais Gans;
Es pazīstu savas avis, un manējās pazīst mani.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 10, 11-18)
Tajā laikā Jēzus sacīja: “Es esmu Labais Gans. Labais Gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Bet algādzis un tas, kurš nav gans un kuram avis nepieder, redzēdams nākam vilku, atstāj avis un aizbēg. Bet vilks tās plēš un izklīdina. Algādzis bēg, tādēļ ka viņš ir algādzis un avis viņam nerūp.
Es esmu Labais Gans: Es pazīstu savējās, un manējās pazīst mani, tāpat kā Tēvs pazīst mani un Es pazīstu Tēvu. Es atdodu savu dzīvību par savām avīm.
Man ir vēl citas avis, kas nav no šīs avju kūts. Un man jāatved arī tās, un tās klausīs manai balsij, un būs viens ganāmpulks un viens gans.
Tāpēc Tēvs mani mīl, jo Es atdodu savu dzīvību, lai to atkal atgūtu. Neviens man to neatņem, bet Es pats to atdodu. Man ir vara to atdot un ir vara to atkal paņemt. Tādu pavēli Es saņēmu no sava Tēva.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.