Lasījums no pravieša Daniēla grāmatas (Dan 6, 12-28)
Ķēniņa Dārija dienās vīri atnāca un atrada Daniēlu, lūdzoties un pielūdzot savu Dievu. Tad tie aizgāja un ķēniņa priekšā jautāja par viņa pavēli: “Ķēniņ, vai tad tu neapzīmogoji pavēli, ka ikviens cilvēks, kas šajās trīsdesmit dienās kaut ko lūgtu no dieviem vai cilvēkiem, nevis no tevis, ķēniņ, tiks iemests lauvu bedrē?” Ķēniņš atbildot sacīja: “Pareizi sacīts, saskanīgi ar mediešu un persiešu likumu, kuru grozīt nedrīkst.” Tad viņi atbildot sacīja ķēniņa priekšā: “Daniēls, viens no Jūdas gūstekņiem, neņem vērā tevi, ķēniņ, un tevis izdoto pavēli un trīs reizes dienā skaita savas lūgšanas.”
Izdzirdējis šos vārdus, ķēniņš ļoti noskuma un sirdī apņēmās Daniēlu atbrīvot, un līdz pat saules rietam centās atrast veidu, kā viņu izglābt. Bet tie paši vīri atnāca pie ķēniņa un viņam sacīja: “Zini, ķēniņ, ka mediešiem un persiešiem ir likums, ka nevienu priekšrakstu un pavēli, ko izdevis ķēniņš, nedrīkst mainīt.” Tad ķēniņš deva rīkojumu, un tie atveda Daniēlu un iemeta viņu lauvu bedrē. Un ķēniņš sacīja Daniēlam: “Tavs Dievs, kuru tu vienmēr godini, pats tevi atbrīvos.” Un tika atnests akmens un uzlikts uz bedres atveres. Ķēniņš to apzīmogoja ar savu gredzenu un savu augstmaņu gredzenu, lai pret Daniēlu nekas neatgadītos. Un ķēniņš aizgāja uz savu namu un bez vakariņām nolikās gulēt, pat ēdieni pie viņa netika ienesti. Turklāt arī miegs atkāpās no viņa.
Tad, gaismai svīstot, ķēniņš piecēlies steigšus aizgāja pie lauvu bedres. Un, tuvodamies bedrei, viņš žēlabainā balsī sauca Daniēlu un pie Daniēla vērsās, sacīdams: “Daniēl, dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, kuram tu kalpo vienmēr, spēja tevi izglābt no lauvām?”
Un Daniēls, atbildot ķēniņam, sacīja: “Ķēniņ, lai tev mūžam dzīvot! Mans Dievs atsūtīja savu eņģeli un aizvēra lauvu rīkli, un tie mani neaiztika, jo Viņa priekšā esmu izrādījies taisnīgs. Bet arī tavā priekšā, ķēniņ, es neizdarīju pārkāpumu.” Tad ķēniņš ļoti nopriecājās par viņu un lika Daniēlu izvilkt no bedres.
Un Daniēls tika izvests no bedres, un viņam nebija nevienas skrambas, jo viņš bija paļāvies uz savu Dievu. Bet ķēniņš deva rīkojumu, un tika atvesti tie vīri, kas apsūdzēja Daniēlu, un tika iemesti lauvu bedrē gan paši, gan viņu dēli un viņu sievas. Bet viņi vēl nepaspēja nokrist līdz bedres dibenam, kad lauvas viņus jau sakampa un sadrupināja visus viņu kaulus.
Tad ķēniņš Dārijs rakstīja visām tautām, ciltīm un valodām, kas apdzīvo visu zemi: “Lai jums pieaug miers! Es izdodu pavēli, ka visās manas valsts robežās būs bīties un drebēt Daniēla Dieva priekšā, jo Viņš ir dzīvais Dievs, kas pastāv uz mūžiem, un Viņa valstība neiznīks, un Viņa vara uz mūžīgiem laikiem; Viņš ir atbrīvotājs un glābējs, Viņš dara zīmes un brīnumus debesīs un virs zemes. Un Viņš izglāba Daniēlu no lauvu rīkles.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dziedājums Dan 3
Refrēns: Mūžam slavējiet visaugsto Kungu!Teiciet Kungu, nakts un diena,
slavējiet un augsti teiciet Viņu uz mūžiem!
Teiciet Kungu, gaisma un tumsa,
teiciet Kungu, zibeņi un mākoņi! R.
Lai Kungu teic zeme,
lai slavē un augsti teic Viņu uz mūžiem!
Teiciet Kungu, kalni un pauguri,
teiciet Kungu, visi zemes augi! R.
Alleluja.
Skatieties un paceliet galvu,
jo jūsu pestīšana tuvojas!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 21, 20-28)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Bet, kad jūs redzēsiet, ka Jeruzalemi aplenc karaspēks, tad ziniet, ka ir pienākusi tās izpostīšana. Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos; un tie, kas ir pilsētas vidū, lai dodas projām, un tie, kas ir ārā, lai neieiet tajā! Jo šīs ir atmaksas dienas, lai piepildītos viss, kas ir rakstīts.
Bēdas grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! Jo lieli spaidi būs virs zemes un dusmas pār šo tautu, un viņi kritīs no zobena un tiks aizvesti gūstā uz visām tautām. Un Jeruzalemi mīdīs pagāni, līdz beigsies pagānu laiki. Un būs zīmes uz saules un mēness, un zvaigznēm, bet virs zemes – tautu satraukums neizpratnē par jūras un viļņu krākšanu. Ļaudis sastings bailēs, gaidot to, kas nāks pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti. Un tad ieraudzīs Cilvēka Dēlu atnākam mākonī ar lielu godu un varu. Bet, kad tas sāks izpildīties, skatieties un paceliet galvu, jo tuvojas jūsu pestīšana!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ķēniņa Dārija dienās vīri atnāca un atrada Daniēlu, lūdzoties un pielūdzot savu Dievu. Tad tie aizgāja un ķēniņa priekšā jautāja par viņa pavēli: “Ķēniņ, vai tad tu neapzīmogoji pavēli, ka ikviens cilvēks, kas šajās trīsdesmit dienās kaut ko lūgtu no dieviem vai cilvēkiem, nevis no tevis, ķēniņ, tiks iemests lauvu bedrē?” Ķēniņš atbildot sacīja: “Pareizi sacīts, saskanīgi ar mediešu un persiešu likumu, kuru grozīt nedrīkst.” Tad viņi atbildot sacīja ķēniņa priekšā: “Daniēls, viens no Jūdas gūstekņiem, neņem vērā tevi, ķēniņ, un tevis izdoto pavēli un trīs reizes dienā skaita savas lūgšanas.”
Izdzirdējis šos vārdus, ķēniņš ļoti noskuma un sirdī apņēmās Daniēlu atbrīvot, un līdz pat saules rietam centās atrast veidu, kā viņu izglābt. Bet tie paši vīri atnāca pie ķēniņa un viņam sacīja: “Zini, ķēniņ, ka mediešiem un persiešiem ir likums, ka nevienu priekšrakstu un pavēli, ko izdevis ķēniņš, nedrīkst mainīt.” Tad ķēniņš deva rīkojumu, un tie atveda Daniēlu un iemeta viņu lauvu bedrē. Un ķēniņš sacīja Daniēlam: “Tavs Dievs, kuru tu vienmēr godini, pats tevi atbrīvos.” Un tika atnests akmens un uzlikts uz bedres atveres. Ķēniņš to apzīmogoja ar savu gredzenu un savu augstmaņu gredzenu, lai pret Daniēlu nekas neatgadītos. Un ķēniņš aizgāja uz savu namu un bez vakariņām nolikās gulēt, pat ēdieni pie viņa netika ienesti. Turklāt arī miegs atkāpās no viņa.
Tad, gaismai svīstot, ķēniņš piecēlies steigšus aizgāja pie lauvu bedres. Un, tuvodamies bedrei, viņš žēlabainā balsī sauca Daniēlu un pie Daniēla vērsās, sacīdams: “Daniēl, dzīvā Dieva kalps, vai tavs Dievs, kuram tu kalpo vienmēr, spēja tevi izglābt no lauvām?”
Un Daniēls, atbildot ķēniņam, sacīja: “Ķēniņ, lai tev mūžam dzīvot! Mans Dievs atsūtīja savu eņģeli un aizvēra lauvu rīkli, un tie mani neaiztika, jo Viņa priekšā esmu izrādījies taisnīgs. Bet arī tavā priekšā, ķēniņ, es neizdarīju pārkāpumu.” Tad ķēniņš ļoti nopriecājās par viņu un lika Daniēlu izvilkt no bedres.
Un Daniēls tika izvests no bedres, un viņam nebija nevienas skrambas, jo viņš bija paļāvies uz savu Dievu. Bet ķēniņš deva rīkojumu, un tika atvesti tie vīri, kas apsūdzēja Daniēlu, un tika iemesti lauvu bedrē gan paši, gan viņu dēli un viņu sievas. Bet viņi vēl nepaspēja nokrist līdz bedres dibenam, kad lauvas viņus jau sakampa un sadrupināja visus viņu kaulus.
Tad ķēniņš Dārijs rakstīja visām tautām, ciltīm un valodām, kas apdzīvo visu zemi: “Lai jums pieaug miers! Es izdodu pavēli, ka visās manas valsts robežās būs bīties un drebēt Daniēla Dieva priekšā, jo Viņš ir dzīvais Dievs, kas pastāv uz mūžiem, un Viņa valstība neiznīks, un Viņa vara uz mūžīgiem laikiem; Viņš ir atbrīvotājs un glābējs, Viņš dara zīmes un brīnumus debesīs un virs zemes. Un Viņš izglāba Daniēlu no lauvu rīkles.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Dziedājums Dan 3
Refrēns: Mūžam slavējiet visaugsto Kungu!Teiciet Kungu, nakts un diena,
slavējiet un augsti teiciet Viņu uz mūžiem!
Teiciet Kungu, gaisma un tumsa,
teiciet Kungu, zibeņi un mākoņi! R.
Lai Kungu teic zeme,
lai slavē un augsti teic Viņu uz mūžiem!
Teiciet Kungu, kalni un pauguri,
teiciet Kungu, visi zemes augi! R.
Alleluja.
Skatieties un paceliet galvu,
jo jūsu pestīšana tuvojas!
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 21, 20-28)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Bet, kad jūs redzēsiet, ka Jeruzalemi aplenc karaspēks, tad ziniet, ka ir pienākusi tās izpostīšana. Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos; un tie, kas ir pilsētas vidū, lai dodas projām, un tie, kas ir ārā, lai neieiet tajā! Jo šīs ir atmaksas dienas, lai piepildītos viss, kas ir rakstīts.
Bēdas grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! Jo lieli spaidi būs virs zemes un dusmas pār šo tautu, un viņi kritīs no zobena un tiks aizvesti gūstā uz visām tautām. Un Jeruzalemi mīdīs pagāni, līdz beigsies pagānu laiki. Un būs zīmes uz saules un mēness, un zvaigznēm, bet virs zemes – tautu satraukums neizpratnē par jūras un viļņu krākšanu. Ļaudis sastings bailēs, gaidot to, kas nāks pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti. Un tad ieraudzīs Cilvēka Dēlu atnākam mākonī ar lielu godu un varu. Bet, kad tas sāks izpildīties, skatieties un paceliet galvu, jo tuvojas jūsu pestīšana!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.