Tajās dienās pravietim Nātanam atklājās Kunga vārds: “Ej un pasaki manam kalpam Dāvidam – tā saka Kungs: vai tad tu celsi man namu, lai Es tajā dzīvotu, jo Es neesmu dzīvojis namā no tās dienas, kurā izvedu Izraēļa bērnus no Ēģiptes zemes, līdz pat šai dienai, bet esmu mitinājies vai nu teltī, vai nometnē.
Visās vietās, kuras Es pārstaigāju kopā ar visiem Izraēļa bērniem, vai tad Es esmu sacījis kaut vienu vārdu kādam no Izraēļa tiesnešiem, kuriem biju pavēlējis ganīt manu Izraēļa tautu: “Kādēļ jūs neesat man uzcēluši ciedru koka namu?”
Bet tagad tu sacīsi manam kalpam Dāvidam – tā saka debespulku Kungs: Es tevi paņēmu no lauka, kur tu ganīji aitas, lai tu būtu valdnieks pār manu tautu Izraēli. Un Es biju ar tevi visur, kur vien tu gāji, un iznīcināju tavā priekšā visus tavus ienaidniekus, un lielu darīju tavu vārdu līdzās šīszemes vareno vārdam. Es pagādāšu vietu savai Izraēļa tautai un ļaušu tai tur apmesties, un tā dzīvos un netiks vairs vajāta, un ļauni cilvēki to vairs neapspiedīs kā senāk kopš tās dienas, kad Es iecēlu tiesnešus pār savu Izraēļa tautu.
Un Es tev dāvāšu mieru no visiem taviem ienaidniekiem. Un Kungs tev pasludina, ka Viņš tev uzcels namu. Kad būs piepildītas tavas dienas un tu atdusēsies līdzās saviem tēviem, Es uzmodināšu pēc tevis tavu pēcnācēju, kas nāks no tavām miesām, un nostiprināšu viņa valstību.
Viņš uzcels namu manam vārdam, un Es nostiprināšu viņa valstības troni uz mūžiem. Es būšu viņam par Tēvu, un viņš būs man par dēlu. Ja viņš izdarīs ko ļaunu, Es sodīšu viņu ar cilvēku rīksti un ar cilvēku bērnu sitieniem. Tomēr savu žēlsirdību Es neatņemšu viņam, kā esmu to atņēmis Saulam, kuru Es atmetu tavā priekšā. Un tavs nams un tava valstība būs nesatricināmi manā priekšā uz mūžiem, un tavs tronis pastāvēs vienmēr.”
Saskaņā ar visiem šiem vārdiem un visu šo redzējumu Nātans to pastāstīja Dāvidam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 89 (88)
Refrēns: Dieva žēlastība ir Viņa ļaudīm.Ar savu izvēlēto Es esmu noslēdzis derību,
Es esmu zvērējis Dāvidam, savam kalpam:
uz mūžiem Es nostiprināšu tavu dzimumu
un tavu sēdekli celšu uz paaudžu paaudzēm. R.
Viņš mani piesauks: “Tu esi mans Tēvs,
mans Dievs un manas pestīšanas klints.”
Un Es iecelšu viņu par pirmdzimto,
par visaugstāko starp zemes karaļiem. R.
Savu žēlastību Es glabāšu viņam uz mūžiem,
un mana derība ar viņu būs droša.
Viņa dzimumu Es darīšu mūžīgu
un viņa troni – kā debesu dienas. R.
Alleluja.
Sēkla ir Dieva Vārds,
bet sējējs ir Kristus;
kas Viņu atrod, tas dzīvos uz mūžiem.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 4, 1-20)
Tajā laikā Jēzus atkal sāka mācīt ezera malā. Ap Viņu sapulcējās daudz ļaužu, tā ka Viņam vajadzēja apsēsties laivā uz ezera, bet ļaudis palika krastā.
Viņš tos daudz mācīja līdzībās un mācīdams stāstīja: “Klausieties! Lūk, sējējs izgāja sēt. Viņam sējot, daža sēkla nokrita ceļmalā, un atlidojuši putni to apēda. Cita nokrita klinšainā vietā, kur nebija daudz zemes, un tā tūlīt uzdīga, jo tai nebija dziļas augsnes. Bet, kad uzlēca saule, tā apvīta, un, tā kā tai nebija sakņu, tā nokalta. Cita iekrita ērkšķos, un ērkšķi augdami to nomāca, un tā nedeva augļus. Bet cita krita labā zemē un uzdīga, un uzauga, un deva augļus, cita trīsdesmitkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita simtkārtīgus.” Un Viņš sacīja: “Kam ir ausis dzirdēšanai, tas lai klausās!”
Kad Jēzus bija viens pats, tie, kas kopā ar tiem divpadsmit bija pie Viņa, jautāja par līdzību. Viņš tiem sacīja: “Jums ir dots Dieva valstības noslēpums, bet tiem, kas ir ārpusē, viss notiek līdzībās, lai viņi skatīdamies skatītos, bet neredzētu, lai klausīdamies klausītos, bet nesaprastu, ka viņi neatgrieztos un nesaņemtu grēku piedošanu.”
Tad Jēzus tiem sacīja: “Vai tad jūs nesaprotat šo līdzību? Kā jūs sapratīsiet visas citas līdzības? Sējējs sēj Vārdu. Bet šie ir tie, kas ir ceļmalā, kur tiek iesēts Vārds: viņi dzird Vārdu, bet tūlīt atnāk sātans un atņem Vārdu, kas viņos ir iesēts. Un tie, kam sēkla kritusi klinšainā vietā, ir tie, kas dzirdēto Vārdu tūlīt ar prieku uzņem, bet tiem nav sakņu sevī, un tie ir nepastāvīgi. Kad Vārda dēļ izceļas apspiešanas un vajāšanas, viņi tūlīt ieļaunojas. Vēl ir citi, kam tiek iesēts ērkšķos. Tie Vārdu uzklausa, bet pasaulīgās rūpes, bagātības un citas iekāres iespiežas un nomāc Vārdu, un tas paliek bez augļiem. Bet labā zemē iesēts ir tiem, kas Vārdu uzklausa un pieņem, un nes augļus – viens trīsdesmitkārtīgus, otrs sešdesmitkārtīgus, cits simtkārtīgus.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.