Tajās dienās man atklājās Kunga vārds: “Apjoz savus gurnus un celies, un runā visu, ko Es tev pavēlēšu! Nebaidies no viņiem, jo citādi Es likšu tev no tiem bīties.
Lūk, šodien Es tevi daru par stipru cietoksni, par dzelzs balstu un vara mūri pret visu zemi, pret jūdu ķēniņiem un viņu augstmaņiem, viņu priesteriem un šīs zemes ļaudīm. Viņi cīnīsies pret tevi, bet nespēs uzveikt, jo Es esmu ar tevi, saka Kungs, lai tevi aizsargātu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 71 (70)
Refrēns: Es slavēšu Dieva palīdzību.Uz Tevi, Kungs, es ceru;
nemūžam lai es netieku apkaunots!
Savā taisnībā atbrīvo mani un mani izglāb,
pievērs man savu ausi un atpestī mani! R.
Esi man par aizsardzības klinti un cietoksni,
lai Tu atpestītu mani,
jo Tu esi mans stiprums un patvērums.
Mans Dievs, izrauj mani no grēcinieku rokas
un no nekrietnā un likumpārkāpēja rokas! R.
Jo Tu, Kungs, esi manas ilgas,
Kungs, Tu mana cerība kopš jaunības.
Kopš dzimšanas esmu paļāvies uz Tevi,
no manas mātes klēpja Tu esi mans sargātājs. R.
Mana mute sludinās Tavu taisnību,
visu dienu – Tavu palīdzību.
Dievs, Tu esi mani mācījis kopš jaunības,
un es līdz šim laikam sludinu
Tavus brīnumdarbus. R.
Alleluja.
Svētīgi tie, kas tiek vajāti par taisnību,
jo viņiem pieder Debesu valstība.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 6, 17-29)
Tajā laikā Hērods bija sūtījis un pavēlējis Jāni apcietināt, un sasietu bija turējis cietumā Hērodiades, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, tādēļ ka viņš to bija apprecējis. Jo Jānis atgādināja Hērodam: “Tu nedrīksti paturēt pie sevis sava brāļa sievu!”
Bet Hērodiade iedegās naidā pret viņu un gribēja viņu nonāvēt, bet nevarēja. Jo Hērods bijās Jāni, pazīdams viņu kā taisnīgu un svētu vīru, un viņu sargāja. Viņu dzirdot, tas izjuta lielu nemieru, bet tomēr labprāt viņā klausījās.
Un, lūk, gadījās izdevīgs brīdis, kad Hērods savā dzimšanas dienā sarīkoja dzīres saviem augstmaņiem, karaspēka virsniekiem un Galilejas lielkungiem.
Un, kad pašas Hērodiades meita iegāja un dejoja, viņa iepatikās Hērodam un tiem, kas kopā atradās pie galda. Ķēniņš sacīja meitenei: “Lūdz no manis, ko gribi, un es tev to došu.” Un viņš pat zvērēja tai: “Es tev došu, ko vien no manis tu lūgsi, pat pusi no savas valsts.”
Viņa izgājusi jautāja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Bet tā atbildēja: “Jāņa Kristītāja galvu!” Un tūdaļ viņa steigšus iegāja pie ķēniņa un lūdza, sacīdama: “Es gribu, lai tu man tūlīt dotu bļodā Jāņa Kristītāja galvu.”
Bet ķēniņš ļoti noskuma. Tomēr zvēresta un to dēļ, kas atradās pie galda, viņš negribēja viņu atraidīt. Un tūdaļ, sūtīdams bendi, ķēniņš pavēlēja atnest viņa galvu. Tas aizgājis cietumā nocirta viņam galvu un, bļodā atnesis, deva to meitenei, bet meitene to atdeva savai mātei.
Jāņa mācekļi, uzzinājuši par to, atnāca, paņēma viņa miesu un ielika to kapā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.