Tajās dienās Nāmans, Sīrijas ķēniņa karaspēka virspavēlnieks, bija liels sava kunga priekšā un augsti godāts, jo caur viņu Kungs bija devis uzvaru Sīrijai. Bet šis drošsirdīgais vīrs bija spitālīgs.
No Sīrijas bija izgājuši sirotāji un pārveduši gūstā no Izraēļa zemes mazu meitenīti, kas tagad bija Nāmana sievas kalpībā. Viņa sacīja savai pavēlniecei: “Kaut mans kungs būtu bijis pie pravieša, kas ir Samārijā! Tas noteikti viņu izdziedinātu no viņa spitālības.”
Tāpēc Nāmans iegāja pie sava kunga un teica viņam, sacīdams: tā un tā runāja meitene no Izraēļa zemes. Un Sīrijas ķēniņš viņam atbildēja: “Ej! Un es nosūtīšu vēstuli Izraēļa ķēniņam.”
Viņš, paņēmis līdzi desmit talentus sudraba, seštūkstoš siklus zelta un desmit kārtas svētku drēbju, devās ceļā un Izraēļa ķēniņam aiznesa vēstuli, kurā bija šādi vārdi: “Kad tu saņemsi šo vēstuli, tad zini, ka es sūtu pie tevis savu kalpu Nāmanu, lai tu viņu izdziedinātu no viņa spitālības.”
Izlasījis vēstuli, Izraēļa ķēniņš pārplēsa savas drēbes un izsaucās: “Vai tad es esmu Dievs, ka varētu nonāvēt un atkal atdzīvināt? Jo šis taču sūta pie manis, lai es izdziedinu cilvēku no viņa spitālības! Ņemiet vērā un skatieties, vai tik viņš nemeklē strīda iemeslu pret mani!”
Bet, kad Dieva vīrs Elisejs dabūja dzirdēt, ka Izraēļa ķēniņš esot pārplēsis savas drēbes, viņš sūtīja tam ziņu, sacīdams: “Kāpēc tu plosīji savas drēbes? Lai viņš atnāk pie manis un lai zina, ka Izraēlī ir pravietis!”
Tā ieradās Nāmans ar zirgiem un ratiem un apstājās pie Eliseja nama durvīm. Bet Elisejs lika iziet pie viņa sūtnim, sacīdams: “Aizej un septiņas reizes nomazgājies Jordānā! Un tava miesa atgūs veselību, un tu kļūsi tīrs.”
Nāmans sadusmojies aizgāja, sacīdams: “Es domāju, ka viņš izies ārā pie manis un stāvēdams piesauks Kunga, sava Dieva, vārdu, un ar savu roku aizskars spitālīgo vietu, un mani izdziedinās. Vai tad Abana un Farfara, Damaskas upes, nav labākas nekā visi Izraēļa ūdeņi? Vai tad es tajās nebūtu varējis mazgāties un kļūt tīrs?”
Bet, kad viņš dusmās apgriezās un devās projām, pie viņa piegāja viņa kalpi un tam sacīja: “Ja pravietis tev būtu licis izdarīt lielu lietu, tu noteikti to izpildītu; tāpēc jo vairāk tagad, ja jau viņš tev ir teicis, – mazgājies, un tu kļūsi tīrs!”
Tad viņš nokāpa lejā un iegremdējās Jordānā septiņas reizes saskaņā ar Dieva vīra vārdiem. Un viņa miesa kļuva atkal vesela kā maza bērna miesa, un viņš tapa tīrs. Un, ar visiem saviem pavadoņiem atgriezies pie Dieva vīra, viņš gāja un nostājās tā priekšā, un sacīja: “Patiesi, es zinu, ka virs zemes Dieva nav citur kā tikai Izraēlī!”Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 42 (41) un 43 (42)
Refrēns: Mana dvēsele ilgojas pēc dzīvā Dieva.Kā briedis slāpst pēc ūdens avotiem,
tā mana dvēsele ilgojas pēc Tevis, Dievs.
Mana dvēsele slāpst pēc Dieva,
pēc dzīvā Dieva;
kad es iešu un nostāšos Dieva vaiga priekšā? R.
Sūti savu patiesību un savu gaismu,
lai tā mani vada
un aizved uz Tavu svēto kalnu un Tavu telti. R.
Un es iešu pie Dieva altāra,
pie Dieva, kas ir mana prieka avots.
Dievs, mans Dievs, es slavēšu Tevi
ar kokles skaņām. R.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Es ceru uz Dievu un paļaujos uz Viņa vārdu,
jo Kungs ir ļoti žēlīgs
un pestīšanu bagāti dāvā.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 4, 24-30)
Nonācis Nācaretē, Jēzus sinagogā sacīja ļaudīm: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav labvēlīgi uzņemts savā tēvijā. Es jums saku patiesību: daudz atraitņu Izraēlī bija Elija laikā, kad debesis palika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja liels bads; tomēr Elijs ne pie vienas no tām netika sūtīts kā tikai pie atraitnes Sidonas Sareptā. Un daudz spitālīgo Izraēlī bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā tikai sīrietis Nāmans.”
To dzirdot, visi sinagogā iedegās dusmās. Viņi pietrūkās no vietām, izmeta Jēzu no pilsētas un aizveda līdz pat kalna kraujai, uz kura viņu pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu lejā. Bet Jēzus, izgājis starp tiem, attālinājās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.