Ķēniņa Josija valdīšanas laikā man atklājās Kunga vārds: “Pirms tevi izveidoju mātes miesās, Es tevi pazinu, un, pirms tu nāci pasaulē, Es tevi svētīju un izredzēju tevi par pravieti tautām. Tāpēc apjoz savus gurnus un celies, un runā visu, ko Es tev pavēlēšu. Nebaidies no viņiem, jo citādi Es likšu tev bīties no viņiem.
Un, lūk, šodien Es tevi daru par stipru cietoksni, par tērauda balstu un vara mūri pret visu zemi, pret jūdu ķēniņiem un viņu augstmaņiem, viņu priesteriem un šīs zemes ļaudīm. Viņi cīnīsies pret tevi, bet nespēs tevi pieveikt, jo Es esmu ar tevi,” saka Kungs, “lai tevi aizsargātu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 71 (70)
Refrēns: Es slavēšu Dieva palīdzību.Uz Tevi, Kungs, es ceru:
nemūžam lai es netieku apkaunots.
Savā taisnībā atbrīvo mani un mani izglāb,
pievērs man savu ausi un atpestī mani! R.
Esi man par aizsardzības klinti un cietoksni,
lai Tu atpestītu mani,
jo Tu esi mans stiprums un mans patvērums.
Mans Dievs, izrauj mani no grēcinieka rokas
un no nekrietnā un likumpārkāpēja rokas. R.
Jo Tu, Kungs, esi manas ilgas,
Kungs, Tu mana cerība kopš manas jaunības.
Kopš dzimšanas esmu paļāvies uz Tevi,
no manas mātes klēpja Tu esi mans sargātājs. R.
Mana mute sludinās Tavu taisnību,
visu dienu – Tavu palīdzību.
Dievs, Tu esi mani mācījis kopš manas jaunības,
un es līdz šim laikam sludinu
Tavus brīnumdarbus. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās
vēstules korintiešiem (1 Kor 12, 31–13, 13)
Brāļi, centieties pēc lielākām žēlastībām! Un es jums parādīšu vēl pilnīgāku ceļu.
Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet man nebūtu mīlestības, tad es būtu kā dārdošs varš un skanoša cimbala. Un, ja man būtu pravieša dāvanas un es pazītu visus noslēpumus un visas zinātnes, un ja man būtu pilnīga ticība, tā ka es pat kalnus pārceltu, bet man nebūtu mīlestības, tad es nebūtu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu dāvanās un savu miesu atdotu dedzināšanai, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nekā nelīdzētu.
Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir maiga. Mīlestība neskauž, nelielās, nav uzpūtīga. Tā nav godkārīga un nemeklē savu labumu. Tā nedusmojas un nedomā ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā panes visu, tic visam, cer uz visu, visu pacieš.
Mīlestība nekad nemitējas, nav tāda kā pravietojumi, kas izbeidzas, vai kā valodu dāvana, kas iznīkst, vai kā zinības, kuru var pietrūkt. Jo mēs iepazīstam tikai daļēji un daļēji pravietojam. Bet, kad atnāks tas, kas ir pilnīgs, tad izzudīs tas, kas ir tikai daļējs.
Kad es biju bērns, es runāju kā bērns, sapratu kā bērns, domāju kā bērns. Bet, kad kļuvu vīrs, es atbrīvojos no tā, kas bija bērnišķīgs. Tagad mēs redzam it kā spogulī, neskaidri, bet tad skatīsim vaigu vaigā. Tagad es iepazīstu daļēji, bet tad iepazīšu tā, kā pats esmu iepazīts.
Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
vai īsāk: 1 Kor 13, 4-13
Alleluja.
Kungs mani ir sūtījis
sludināt nabagiem Prieka Vēsti,
pasludināt gūstekņiem brīvību.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 4, 21-30)
Nācaretes sinagogā, izlasījis vārdus no pravieša Isaja grāmatas, Jēzus sacīja: “Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies.” Un visi Viņam piekrita, brīnīdamies par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām, un runāja: “Vai tad šis nav Jāzepa dēls?”
Tad Viņš tiem sacīja: “Jūs katrā ziņā man teiksiet sakāmvārdu: ārst, izdziedini pats sevi; izdari arī šeit, savā dzimtenē, to, kas, kā mēs dzirdējām, esot noticis Kafarnaumā!” Un Viņš turpināja: “Patiesi, Es jums saku: neviens pravietis nav labvēlīgi uzņemts savā tēvijā. Es jums saku patiesību: daudz atraitņu Izraēlī bija Elija laikā, kad debesis palika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka visā zemē valdīja bads; tomēr Elijs ne pie vienas no tām netika sūtīts kā tikai pie atraitnes Sidonas Sareptā.
Un daudz spitālīgo Izraēlī bija pravieša Eliseja laikā, bet neviens no viņiem netika šķīstīts kā tikai sīrietis Nāmans.”
To dzirdot, visi sinagogā iedegās dusmās. Viņi pietrūkās no vietām, izmeta Viņu no pilsētas un aizveda līdz pat kalna kraujai, uz kura viņu pilsēta bija celta, lai Viņu nogrūstu lejā. Bet Viņš, izgājis starp tiem, attālinājās. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.