Pirmajā grāmatā, Teofil, es atstāstīju visu to, ko Jēzus sākumā darīja un mācīja līdz tai dienai, kurā, saviem izvēlētajiem apustuļiem caur Svēto Garu atstājis norādījumus, tika uzņemts Debesīs. Pēc savām ciešanām Viņš tiem deva arī daudzus pierādījumus, ka Viņš ir dzīvs, četrdesmit dienas tiem parādīdamies un runādams par to, kas attiecas uz Dieva valstību.
Un kopīgās maltītes laikā Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gan gaidīt Tēva Apsolīto: “Jūs par to dzirdējāt no manis, ka Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc šīm nedaudzajām dienām tiksiet kristīti Svētajā Garā.” Tad sanākušie Viņam jautāja, sacīdami: “Kungs, vai šajā laikā Tu atjaunosi Izraēļa valsti?” Bet Viņš tiem sacīja: “Tā nav jūsu darīšana – zināt laiku un brīdi, kuru Tēvs savā varā ir noteicis. Bet jūs saņemsiet varu, kad pār jums nonāks Svētais Gars, un būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samārijā, un līdz pat zemes robežām.”
Un, to pateicis, Viņš, tiem redzot, pacēlās augšup, un mākonis Viņu aizsedza to acīm. Un, kad, Viņam aizejot, tie pētījoši raudzījās uz debesīm, lūk, divi vīri baltās drēbēs nostājās viņiem blakus un sacīja: “Galilejas vīri! Kāpēc jūs stāvat, raudzīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas no jums ir paņemts debesīs, atnāks tāpat, kā jūs Viņu redzējāt aizejam uz debesīm.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 47 (46)
Refrēns: Dievs ir visas zemes Karalis.
vai: Alleluja!Visas tautas, plaukšķiniet rokām,
gavilējiet Kungam priecīgām balsīm,
jo visaugstais Kungs ir bijājams,
liels Karalis pār visu zemi. R.
Dievs paceļas augšup, gaviļu pavadīts,
un Kungs, atskanot taurei.
Dziediet Kungam, dziediet;
dziediet mūsu Karalim, dziediet! R.
Jo Dievs ir visas zemes Karalis,
dziediet slavas dziesmu!
Dievs valda pār tautām,
Dievs sēž savā svētajā tronī. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila
vēstules efeziešiem (Ef 1, 17-23a)
Brāļi, mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, lai dod jums gudrības un atklāsmes Garu Viņa dziļākai pazīšanai. Lai Viņš apgaismo jūsu gara acis, ka jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādas goda bagātības svētajiem dod Viņa mantojums, un kāds attiecībā uz mums, ticīgajiem, ir Viņa bezgalīgā spēka lielums, pateicoties Viņa varenības spēka darbībai, kuru Viņš parādīja Kristū, uzmodinādams Viņu no miroņiem un nosēdinādams pie savas labās rokas Debesu augstumos, augstāk par katru valdību un varu, un spēku, un valdīšanu, un ikvienu vārdu, kas tiek pieminēts ne tikai šajā mūžā, bet arī nākamajā.
Un Dievs visu nolika zem Viņa kājām un Viņu iecēla pāri visam par Galvu Baznīcai, kas ir Viņa Miesa. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Ejiet un māciet visas tautas!
Es esmu ar jums visās dienās
līdz pat pasaules beigām.
Alleluja.
Jēzus Kristus Evaņģēlija nobeigums, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 24, 46-53)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un trešajā dienā augšāmcelsies no miroņiem un ka Viņa vārdā tiks sludināta atgriešanās no grēkiem un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi. Jūs esat tā liecinieki.
Un, lūk, Es nosūtīšu pār jums sava Tēva Apsolīto. Bet jūs palieciet pilsētā līdz tam, kad tiksiet ietērpti spēkā no augšienes.”
Pēc tam Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai un, pacēlis rokas, viņus svētīja. Un notika, ka, Viņam tos svētījot, Viņš no tiem attālinājās un tika uznests Debesīs.
Bet tie atdeva Viņam godu un atgriezās Jeruzalemē, un pastāvīgi uzturējās svētnīcā, slavēdami Dievu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Comments are closed.