Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 17,15.22-18,1)
Bet tie, kas pavadīja Pāvilu, aizveda viņu līdz Atēnām un aizgāja, saņēmuši no viņa pavēli Sīlam un Timotejam, lai tie drīz nāktu pie viņa.
Tad Pāvils, stāvēdams areopaga vidū, sacīja: Atēnieši, es redzu jūs visās lietās pārāk reliģiozus! Jo es, apstaigādams un aplūkodams jūsu dievekļus, atradu arī altāri, uz kura bija rakstīts: “Nepazīstamajam Dievam”. Ko jūs nepazīdami godinājat, to es jums sludinu. Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī ir, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos, un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu; Viņš pats dod visiem dzīvību un elpu, un visu. Viņš padarīja to, ka no viena visu cilvēku cilts apdzīvotu visu zemes virsu, nosprauzdams noteiktus laikus un robežas to dzīvošanai. Lai tie meklētu Dievu vai tie varētu Viņu nojaust un atrast, lai gan Viņš nav tālu no mums katra: jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā arī daži jūsu dzejnieki sacījuši: Mēs arī esam Viņa cilts. Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nevajag domāt, ka dievība līdzīga zeltam vai akmenim, vai cilvēka mākslas skulptūrai un izdomājumam. Bet Dievs, skatīdamies pār šiem nezināšanas laikiem, tagad pasludina cilvēkiem, lai visi un visur gandara par grēkiem, jo Viņš nolicis dienu, kurā taisnīgi tiesās pasauli caur Vīru, ko Viņš izredzējis un visiem to ticamu padarījis, uzmodinādams Viņu no miroņiem. Dzirdēdami par mirušo augšāmcelšanos, daži zobojās, bet daži sacīja: Par to mēs tevi klausīsimies citu reizi. Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus. Bet daži vīrieši piebiedrojās viņam un kļuva ticīgi, starp tiem Dionīzijs, areopaga loceklis, un sieviete, vārdā Damara, un citi līdz ar viņiem.
Pēc tam viņš, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā.
Psalms 148
Alelujā! Teiciet To Kungu no debesīm, teiciet Viņu debesu augstumos!
Teiciet Viņu, visi Viņa eņģeļi, teiciet Viņu, visi Viņa karapulki!
Teiciet To Kungu, savus skatus no zemes un jūras augšup raidīdami, jūs, lielie jūras nezvēri un jūs jūras plūdi!
Jūs, uguns un krusa, sniegs un migla, vējš un auka, kas pilda Viņa vārdu!
Kalni un pakalni, augļu koki un visi ciedru koki!
Meža zvēri un visi māju lopi, tārpi un spārnainie putni!
Jūs, ķēniņi virs zemes un visu tautu lielkungi, un visi zemes tiesneši!
Jaunekļi un jaunavas, sirmgalvji un bērni!
Viņiem visiem būs teikt Tā Kunga Vārdu, jo vienīgi Viņa Vārds ir augsts: Viņa diženums paceļas pār zemi un debesīm.
Viņš ir no jauna cēlis godā Savas tautas ragu par slavu visiem Saviem svētajiem, Israēla bērniem, tautai, kas Viņam tuva. Alelujā!
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 16, 12-15)
Man vēl daudz kas jums sakāms, bet to jūs tagad nespējat aptvert. Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni. Viņš mani pagodinās, jo no manis ņems un jums pasludinās. Viss, kas Tēvam pieder, ir mans. Tāpēc es sacīju, ka no manis ņems un jums pasludinās.
Comments are closed.